| Chapter 5 |
1 |
Pēc tam bija jūdu svētki; un Jēzus aizgāja uz Jeruzalemi. |
2 |
Bet Jeruzalemē bija ar piecām pajumtēm Avju dīķis, kas ebrejiski saucas Betsata. |
3 |
Tanīs gulēja liels daudzums slimnieku, aklo, klibo un izkaltušo, kas gaidīja ūdens sakustēšanos. |
4 |
Bet Kunga eņģelis savulaik nolaidās dīķī; un kas pirmais pēc ūdens sakustēšanās iekāpa dīķī, tas izveseļojās, lai ar kādu slimību viņš neslimotu. |
5 |
Bet tur bija kāds cilvēks, kas slimoja trīsdesmit astoņus gadus. |
6 |
Jēzus, redzēdams viņu guļam un zinādams, ka tas jau ilgu laiku slimo, sacīja viņam: Vai gribi būt vesels? |
7 |
Slimais atbildēja Viņam: Kungs, man nav cilvēka, kas mani ievestu dīķī, kad ūdens sakustas, jo, kamēr es aizeju, cits ieiet pirmais. |
8 |
Jēzus sacīja viņam: Celies, ņem savu gultu un staigā. |
9 |
Un tūdaļ šis cilvēks izveseļojās, ņēma savu gultu un staigāja. Bet bija sabata diena. |
10 |
Tad jūdi sacīja izdziedinātajam: Ir sabats! Tev nav brīv nest savu gultu! |
11 |
Viņš tiem atbildēja: Kas mani izdziedināja, tas teica man: ņem savu gultu un staigā! |
12 |
Tad tie jautāja viņam: Kas ir tas cilvēks, kas tev sacīja: ņem savu gultu un staigā? |
13 |
Bet izdziedinātais nezināja, kas Tas bija, jo Jēzus aizgāja no ļaudīm, kas atradās tanī vietā. |
14 |
Vēlāk Jēzus atrada viņu svētnīcā un sacīja tam: Lūk, tu esi izdziedināts; negrēko vairs, lai tev kas ļaunāks nenotiek. |
15 |
Tas cilvēks aizgāja un paziņoja jūdiem, ka Jēzus ir tas, kas viņu izdziedināja. |
16 |
Tāpēc jūdi vajāja Jēzu, ka Viņš to darīja sabatā. |
17 |
Bet Jēzus atbildēja viņiem: Mans Tēvs aizvien darbojas, un es arī darbojos. |
18 |
Tāpēc jūdi vēl vairāk meklēja Viņu nonāvēt, ka Viņš ne tikai neievēroja sabatu, bet sauca Dievu par savu Tēvu, pielīdzinādams sevi Dievam. Tad Jēzus atbildēja un sacīja viņiem: |
19 |
Patiesi, patiesi es jums saku: Dēls no sevis neko nevar darīt, ja neredzēs Tēvu darām; jo, ko Viņš dara, to tāpat dara arī Dēls. |
20 |
Jo Tēvs mīl Dēlu un rāda Viņam visu, ko pats dara, un rādīs Viņam vēl lielākus darbus nekā šos, lai jūs brīnītos. |
21 |
Jo kā Tēvs uzmodina miroņus un atdzīvina, tā arī Dēls atdzīvina, kurus vēlas. |
22 |
Jo Tēvs netiesā nevienu, bet visu tiesu nodevis Dēlam, |
23 |
Lai visi tāpat godātu Dēlu, kā godā Tēvu. Kas Dēlu negodina, tas negodina Tēvu, kas Viņu sūtījis. |
24 |
Patiesi, patiesi es jums saku: Kas manus vārdus klausa un tic uz To, kas mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība; un viņš tiesā nenāk, bet no nāves pāriet dzīvībā. |
25 |
Patiesi, patiesi es jums saku, ka nāk stunda, un tā tagad ir, kad miroņi dzirdēs Dieva Dēla balsi, un tie, kas dzirdēs, dzīvos. |
26 |
Jo kā Tēvam ir dzīvība pašam sevī, tā Viņš arī Dēlam devis, lai Viņam būtu dzīvība pašam sevī. |
27 |
Un deva Viņam varu tiesāt, jo Viņš ir Cilvēka Dēls. |
28 |
Nebrīnieties par to, jo nāk stunda, kurā visi, kas atrodas kapos, dzirdēs Dieva balsi, |
29 |
Un izies tie, kas labu darījuši, uz augšāmcelšanos dzīvībai, bet tie, kas ļaunu darījuši, uz augšāmcelšanos tiesai. |
30 |
Es pats no sevis nekā nevaru darīt. Kā es dzirdu, tā es tiesāju; un mana tiesa ir taisnīga, jo es nemeklēju savu gribu, bet tā, kas mani sūtījis. |
31 |
Ja es pats dodu liecību par sevi, mana liecība nav patiesa. |
32 |
Ir Cits, kas liecina par mani; un es zinu, ka liecība, kādu Viņš par mani dod, ir patiesa. |
33 |
Jūs sūtījāt pie Jāņa; un viņš deva liecību patiesībai. |
34 |
Tomēr es nepieņemu liecību no cilvēka, bet saku šo, lai jūs tiktu pestīti. |
35 |
Viņš bija spīdeklis, kas deg un spīd, bet jūs gribējāt īsu laiku līksmoties viņa gaismā. |
36 |
Bet man ir lielāka liecība nekā Jāņa: jo darbi, ko Tēvs man deva, lai tos pabeidzu, šie paši darbi, ko es daru, dod liecību par mani, ka Tēvs mani sūtījis. |
37 |
Un Tēvs, kas mani sūtījis, pats deva liecību par mani. Bet jūs nekad Viņa balsi neesat dzirdējuši, nedz Viņa seju redzējuši. |
38 |
Un Viņa vārds jūsos nav palicējs, jo jūs neticat tam, ko Viņš sūtījis. |
39 |
Jūs pētāt Rakstus, jo jūs domājat, ka tajos ir mūžīgā dzīvība; un tie ir, kas liecina par mani. |
40 |
Bet jūs negribat nākt pie manis, lai iegūtu dzīvību. |
41 |
No cilvēkiem es godu nepieņemu. |
42 |
Bet es jūs pazīstu, ka Dieva mīlestības jūsos nav. |
43 |
Es atnācu sava Tēva vārdā, un jūs mani nepieņēmāt; ja atnāks cits savā vārdā, to jūs pieņemsiet. |
44 |
Kā jūs varat ticēt, cits no cita godu pieņemdami, bet nemeklējat godu, kas nāk no vienīgā Dieva. |
45 |
Nedomājiet, ka es jūs apsūdzēšu Tēvam. Ir kas jūs apsūdz - Mozus, uz ko jūs cerat. |
46 |
Jo, ja jūs ticētu Mozum, tad jūs ticētu arī man, jo par mani viņš rakstījis (1.Moz.3,15; 22,18; 5.Moz.18,15), |
47 |
Bet ja jūs neticat viņa rakstiem, kā jūs ticēsiet maniem vārdiem? |
-
Skip These Ads
