| Chapter 22 |
1 |
Bet tuvojās neraudzētās maizes svētki, ko sauc par Lieldienām. |
2 |
Un augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja, kā Jēzu nonāvēt, bet viņi baidījās no ļaudīm. |
3 |
Bet sātans bija iegājis Jūdasā, ko sauca par Iskariotu, vienā no tiem divpadsmit. |
4 |
Un viņš nogāja un sarunājās ar augstajiem priesteriem un priekšniekiem, kā Viņu tiem nodot. |
5 |
Un tie priecājās un piesolīja dot viņam naudu. |
6 |
Un viņš apsolīja un meklēja izdevību, kā Viņu tiem nodot, ļaudīm nezinot. |
7 |
Bet pienāca neraudzētās maizes diena, kad vajadzēja nokaut Lieldienu jēru. |
8 |
Un Viņš sūtīja Pēteri un Jāni, sacīdams: Ejiet un sagatavojiet mums Lieldienas jēru, lai mēs ēstu! |
9 |
Bet viņi sacīja: Kur Tu vēlies, lai mēs tās sataisītu? |
10 |
Un Viņš tiem sacīja: Lūk, pilsētā ieejot, jūs sastapsiet kādu cilvēku, kas nesīs ūdens krūzi; sekojiet viņam tai namā, kurā viņš ieies, |
11 |
Un sakiet nama kungam: Mācītājs tev jautā: kur ir telpa, kur es ar saviem mācekļiem varētu svinēt Lieldienas? |
12 |
Un viņš jums parādīs lielu, izklātu ēdamistabu; tur arī sagatavojiet! |
13 |
Un tie aizgājuši atrada, kā Viņš tiem bija sacījis, un sataisīja Lieldienas jēru. |
14 |
Un kad pienāca stunda, Viņš novietojās un divpadsmit apustuļi ar Viņu. |
15 |
Un Viņš tiem sacīja: Es ilgoties ilgojos ēst šo Lieldienu jēru kopā ar jums, pirms es ciešu. |
16 |
Jo es jums saku, ka no šī laika to vairs neēdīšu, iekams tās izpildīsies Dieva valstībā. |
17 |
Un Viņš, biķeri paņēmis, pateicās un sacīja: Ņemiet un daliet savā starpā! |
18 |
Jo es jums saku: Es nedzeršu no vīna koka augļiem, iekams nenāks Dieva valstība. |
19 |
Tad Viņš paņēma maizi un, izsacījis pateicību, lauza to un deva viņiem, sacīdams: Šī ir mana Miesa, kas par jums top dota. To dariet man par piemiņu! |
20 |
Tāpat Viņš ņēma biķeri pēc vakarēdiena, sacīdams: Šis biķeris ir jaunā derība manās Asinīs, kas par jums top izlietas. |
21 |
Bet, lūk, mana nodevēja rokas ir ar mani uz galda. |
22 |
Jo Cilvēka Dēls aiziet, kā tas ir nolemts, bet bēdas tam cilvēkam, kas Viņu nodod! |
23 |
Un visi sāka apjautāties savstarpēji, kurš gan tas no viņiem būtu, kas to darīs? |
24 |
Bet izcēlās starp viņiem arī ķilda, kurš, šķiet, esot no tiem lielākais? |
25 |
Bet Viņš tiem sacīja: Pagānu ķēniņi valda pār viņiem, un viņu varas nesējus sauc par labdariem. |
26 |
Bet jūs tā ne. Kas no jums lielāks, lai kļūst kā mazākais, bet priekšnieks kā kalps; |
27 |
Jo kas ir lielāks: vai tas, kas atrodas pie galda, vai tas, kas apkalpo? Taču tas, kas atrodas pie galda. Bet es jūsu vidū esmu kā tāds, kas kalpo. |
28 |
Bet jūs esat tie, kas pastāvējuši pie manis manos pārbaudījumos. |
29 |
Un es jums novēlu valstību, kā to man sagatavojis mans Tēvs, |
30 |
Lai jūs ēstu un dzertu pie mana galda manā valstībā un sēdētu troņos, tiesājot divpadsmit Izraēļa ciltis. |
31 |
Un Kungs sacīja: Sīman! Sīman! Lūk, sātans meklē jūs sijāt kā kviešus, |
32 |
Bet es lūdzu par tevi, lai tava ticība nemitētos; un tu, kādreiz atgriezies, stiprini savus brāļus! |
33 |
Tas Viņam sacīja: Kungs, es esmu gatavs iet ar Tevi cietumā un nāvē! |
34 |
Bet Viņš sacīja: Es tev saku, Pēter, šodien vēl gailis nebūs nodziedājis, iekams tu trīsreiz būsi noliedzis, ka mani pazīsti. Un Viņš tiem sacīja: |
35 |
Kad es jūs sūtīju bez naudas maka un somas, un kurpēm, vai jums kā trūka? |
36 |
Bet viņi atbildēja: Nekā! Bet es jums saku: tagad, kam naudas maks, lai ņem līdz arī somu, un kam nav, tas lai pārdod svārkus un pērk zobenu! |
37 |
Jo es jums saku, ka vēl pie manis jāpiepildās tam, kas rakstīts: Un noziedzniekam Viņš pieskaitīts. jo tas, kas par mani rakstīts, piepildās. |
38 |
Bet viņi sacīja: Kungs, lūk, te ir divi zobeni. Un Viņš tiem sacīja: Diezgan! |
39 |
Un izgājis, Viņš pēc ieraduma gāja uz Olīvkalnu; un mācekļi sekoja Viņam. |
40 |
Un Viņš, tai vietā nonācis, sacīja tiem: Lūdziet Dievu, lai jūs nekristu kārdināšanā! |
41 |
Un Viņš attālinājās no tiem akmens metiena tālumā un, ceļos nometies, lūdza Dievu, |
42 |
Sacīdams: Tēvs, ja Tu vēlies, atņem šo biķeri no manis! Tomēr ne mans, bet Tavs prāts lai notiek! |
43 |
Bet eņģelis no debesīm parādījās Viņam un stiprināja Viņu. Un Viņš, nāves baiļu pārņemts, lūdza Dievu jo karstāk. |
44 |
Un Viņa sviedri kļuva kā asins lāses, kas pilēja zemē. |
45 |
Un Viņš, piecēlies no lūgšanas, gāja pie saviem mācekļiem un atrada tos no skumjām aizmigušus. |
46 |
Un Viņš tiem sacīja: Ko jūs guļat? Celieties un lūdziet Dievu, lai jūs neiekristu kārdināšanā! |
47 |
Vēl Viņam runājot, lūk, ļaužu pūlis un viens no tiem divpadsmit, Jūdass vārdā, kas gāja tiem priekšgalā, tuvojās Jēzum, lai Viņu skūpstītu. |
48 |
Bet Jēzus viņam sacīja: Jūdas, vai tu skūpstīdams nodod Cilvēka Dēlu? |
49 |
Bet tie, kas pie Viņa bija, redzot, kam jānotiek, sacīja Viņam: Kungs, vai lai cērtam ar zobenu? |
50 |
Un viens no viņiem cirta augstā priestera kalpam un nocirta tam labo ausi. |
51 |
Bet Jēzus atbildēja, sacīdams: Apstājieties, diezgan! Un Viņš, pieskāries tā ausij, izdziedināja to. |
52 |
Bet Jēzus augstajiem priesteriem un svētnīcas priekšniekiem, un vecākajiem, kas pret Viņu bija sanākuši, sacīja: Kā pret slepkavu jūs esat izgājuši ar zobeniem un milnām. |
53 |
Kad es ik dienas ar jums biju svētnīcā, jūs nepacēlāt savas rokas pret mani; bet šī ir jūsu stunda un tumsības vara. |
54 |
Un tie Viņu apcietināja un veda augstā priestera namā. Bet Pēteris sekoja no tālienes. |
55 |
Un viņi, sakūruši uguni pagalma vidū, sēdēja ap to, un Pēteris bija starp tiem. |
56 |
Kāda kalpone, redzēdama viņu sēžam gaismā, uzlūkoja to un sacīja: Šis arī bija ar Viņu. |
57 |
Bet tas noliedza Viņu, sacīdams: Sieviet, es Viņu nepazīstu. |
58 |
Un pēc brīža cits, viņu redzēdams, sacīja: Arī tu esi viens no viņiem. Bet Pēteris sacīja: Cilvēk, es neesmu. |
59 |
Un kad apmēram viena stunda bija pagājusi, kāds cits apstiprināja, sacīdams: Patiesi, arī šis pie Viņa bija, jo arī viņš ir galilejietis. |
60 |
Bet Pēteris sacīja: Cilvēk, es nezinu, ko tu runā! Un tūdaļ, viņam vēl runājot, iedziedājās gailis. |
61 |
Un Kungs pagriezās un uzlūkoja Pēteri. Un Pēteris atminējās Kunga vārdu, ko Viņš sacīja: Pirms gailis dziedās, tu mani trīsreiz noliegsi. |
62 |
Un Pēteris, izgājis ārā, rūgti raudāja. |
63 |
Un vīri, kas Viņu apsargāja, izsmēja un šaustīja Viņu. |
64 |
Un tie apklāja Viņu, un sita Viņu sejā, un jautāja Viņam, sacīdami: Pravieto, kas ir tas, kas Tevi sita? |
65 |
Un daudz citus zaimus tie teica Viņam. |
66 |
Un kad uzausa diena, sapulcējās tautas vecākie un augstie priesteri, un rakstu mācītāji un aizveda Viņu savas augstās tiesas priekšā, sacīdami: Ja Tu esi Kristus, tad saki mums to! |
67 |
Un Viņš tiem sacīja: Ja es jums teikšu, jūs man neticēsiet. |
68 |
Bet ja es jautāšu, jūs neatbildēsiet un mani neatbrīvosiet, |
69 |
Bet no šī laika Cilvēka Dēls sēdēs pie Dieva spēka labās rokas. |
70 |
Tad visi sacīja: Tātad tu esi Dieva Dēls? Viņš teica: Jūs sakāt, ka es tas esmu. |
71 |
Bet viņi sacīja: Kādas liecības mums vēl vajag? Jo mēs paši to dzirdējām no Viņa mutes. |
-
Skip These Ads
