| Chapter 15 |
1 |
Un tūdaļ rīta agrumā augstie priesteri ar vecajiem un rakstu mācītājiem, un visa augstā tiesa apspriedās; un tie, saistījuši Jēzu, aizveda Viņu un nodeva Pilātam. |
2 |
Un Pilāts Viņam jautāja: Vai Tu esi jūdu ķēniņš? Bet Viņš atbildēja un sacīja tam: Tu to saki! |
3 |
Un augstie priesteri Viņu apsūdzēja daudzās lietās. |
4 |
Bet Pilāts atkal jautāja Viņam, sacīdams: Vai Tu nekā neatbildi? Lūk, cik smagi viņi Tevi apsūdz! |
5 |
Bet Jēzus neatbildēja vairs nekā, tā ka Pilāts brīnījās. |
6 |
Bet svētkos viņš mēdza tiem atlaist vienu cietumnieku, kuru tie prasīja. |
7 |
Bet bija viens, vārdā Baraba, kas ar dumpiniekiem bija sagūstīts un kas dumpī bija izdarījis slepkavību. |
8 |
Un ļaužu pūlis, sanācis augšā, sāka prasīt, lai viņš tiem dara kā vienmēr. |
9 |
Bet Pilāts atbildēja viņiem un sacīja: Vai jūs vēlaties, lai jums atlaižu jūdu Ķēniņu? |
10 |
Jo viņš zināja, ka augstie priesteri aiz skaudības Viņu nodevuši. |
11 |
Bet augstie priesteri kūdīja pūli, lai labāk tiem atlaiž Barabu. |
12 |
Bet Pilāts atkal uzrunāja viņus un sacīja: Ko tad jūs vēlaties, lai es daru ar jūdu Ķēniņu? |
13 |
Bet tie atkal kliedza: Sit Viņu krustā! |
14 |
Bet Pilāts sacīja viņiem: Ko tad Viņš ļaunu darījis? Bet tie vēl vairāk kliedza: Sit Viņu krustā! |
15 |
Bet Pilāts, vēlēdamies ļaudīm iztapt, atlaida tiem Barabu, bet Jēzu šaustīja un nodeva, lai Viņu sistu krustā. |
16 |
Bet kareivji ieveda Viņu tiesas pagalmā un sasauca kopā visu pulku. |
17 |
Un tie apģērba Viņu purpura tērpā un, nopinuši ērkšķu kroni, uzlika to Viņam. |
18 |
Un tie sāka Viņu sveicināt: Sveiks, jūdu Ķēniņ! |
19 |
Un ar niedri sita Viņa galvu, un spļāva Viņam, un, ceļus locīdami, pielūdza Viņu. |
20 |
Un tie, kad bija Viņu izsmējuši, novilka Viņam purpura drānas un ietērpa to Viņa paša drānās, un veda Viņu, lai Viņu sistu krustā. |
21 |
Un viņi piespieda kādu garāmejošo, Kirēnes Sīmani, kas nāca no laukiem, Aleksandra un Rufa tēvu, lai tas nestu Viņa krustu. |
22 |
Un tie Viņu noveda uz Golgotas vietu, kas tulkojumā nozīmē: Pieres vieta. |
23 |
Un tie Viņam deva dzert vīnu, sajauktu ar mirrēm, bet Viņš nepieņēma. |
24 |
Un tie, piesituši Viņu krustā, izdalīja Viņa drānas, mezdami kauliņus, kam ko saņemt. |
25 |
Bet tā bija trešā stunda, kad Viņu piesita krustā. |
26 |
Un bija uzrakstīts Viņa vainas apzīmējums: Jūdu Ķēniņš. |
27 |
Un līdz ar Viņu tie sita krustā divus slepkavas: vienu labajā, otru kreisajā pusē. |
28 |
Tā izpildījās Raksti, kas saka: Un ļaundariem Viņš tika pieskaitīts. (Is.53,12) |
29 |
Un garāmgājēji zaimoja Viņu un, kratīdami savas galvas, sacīja: Redzi, Tu, kas noplēs Dieva namu un trijās dienās atkal to uzcel, |
30 |
Nokāpdams no krusta, glāb pats sevi! |
31 |
Līdzīgi arī augstie priesteri izsmēja Viņu un ar rakstu mācītājiem savā starpā sarunājās: Citus Viņš glāba, bet pats sevi nevar izglābt. |
32 |
Lai Kristus, Izraēļa Ķēniņš, tagad nokāpj no krusta, lai mēs, to redzēdami, ticētu! Arī tie, kas līdz ar viņu bija krustā sisti, zaimoja Viņu. |
33 |
Un sestajai stundai iestājoties, palika tumšs visā zemē līdz pat devītajai stundai. |
34 |
Un devītajā stundā Jēzus skaļā balsī sauca, sacīdams: Eloi, Eloi, lema sabahtani! Tulkojumā: MansDievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis? (Ps.21,2; Mt.27,46) |
35 |
Un daži no klātesošajiem, to dzirdēdami, sacīja: Redzi, Viņš sauc Eliju. (Ps.21,2;Mt.27,46) |
36 |
Bet viens aizsteidzās un, piesūcinājis sūkli etiķī un piestiprinājis to niedrei, deva Viņam dzert, sacīdams: Pagaidiet, redzēsim, vai Elijs nāks un noņems Viņu. |
37 |
Bet Jēzus, stiprā balsī iesaucies, atdeva savu Garu. |
38 |
Un priekškars dievnamā pārplīsa divās daļās no augšas līdz apakšai. |
39 |
Bet simtnieks, kas iepretim stāvēja, redzēdams, ka Viņš, tā saukdams, nomira, sacīja: Patiesi, šis Cilvēks bija Dieva Dēls! |
40 |
Bet bija tur arī sievietes, kas no tālienes skatījās; starp viņām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba Jaunākā un Jāzepa māte, un Salome. |
41 |
Tās, kad Viņš bija Galilejā, sekoja Viņam un kalpoja Viņam, un daudzas citas, kas atnāca Viņam līdz uz Jeruzalemi. |
42 |
Un kad vakars jau bija iestājies, jo bija sagatavošanas diena, kas ir pirms sabata, |
43 |
Nāca Jāzeps no Arimatejas, ievērojams padomnieks, kas pats arī gaidīja Dieva valstību, un, iegājis droši pie Pilāta, lūdza Jēzus miesas. |
44 |
Bet Pilāts brīnījās, ka Viņš jau ir nomiris. Un viņš, simtnieku pieaicinājis, jautāja tam: Vai Viņš jau miris. |
45 |
Un dabūjis to no simtnieka zināt, viņš atvēlēja Jāzepam Jēzus miesas. |
46 |
Bet Jāzeps, nopircis audeklu un noņēmis Viņu, ietina audeklā un ielika Viņu kapā, kas bija izcirsts klintī, un pievēla kapa durvīm akmeni. |
47 |
Bet Marija Magdalēna un Marija, Jāzepa māte, novēroja, kur Viņu noliek. |
-
Skip These Ads
