| Chapter 3 |
1 |
Un Viņš atkal iegāja sinagogā. Un tur atradās cilvēks, kam bija nokaltusi roka. |
2 |
Un tie Viņu uzmanīja, vai Viņš sabatā nedziedinās, lai Viņu apsūdzētu. |
3 |
Un Viņš sacīja cilvēkam, kam roka bija nokaltusi: Stājies vidū! |
4 |
Un Viņš sacīja tiem: Vai sabatā pienākas labu vai ļaunu darīt, dvēseli glābt vai pazudināt? Bet viņi klusēja. |
5 |
Un Viņš, noskumis par viņu sirds aklumu, visapkārt tos dusmīgi uzlūkoja un sacīja cilvēkam: Izstiep savu roku! Un tas izstiepa; un viņa roka kļuva vesela. |
6 |
Un farizeji izgājuši tūlīt apspriedās ar herodiešiem pret Viņu, kā Viņu nonāvēt. |
7 |
Bet Jēzus ar saviem mācekļiem aizgāja pie jūras; un daudz ļaužu no Galilejas un Jūdejas sekoja Viņam. |
8 |
Un liels daudzums no Jeruzalemes un no Idumejas, un Aizjordānijas, un no Tiras apkārtnes, un Sidonas, dzirdēdami, ko Viņš dara, nāca pie Viņa. |
9 |
Un Viņš sacīja saviem mācekļiem, lai tie sagatavo Viņam laivu ļaužu dēļ, lai tie Viņu nenospiestu. |
10 |
Jo Viņš daudzus izdziedināja, tā ka tie, kam bija kādas kaites, metās pie Viņa, lai Viņam pieskartos. |
11 |
Un nešķīstie gari, redzot Viņu, metās Viņa priekšā zemē un kliedza, sacīdami: |
12 |
Tu esi Dieva Dēls! Un Viņš tos stingri norāja, lai tie Viņu neatklāj. |
13 |
Un Viņš, uzkāpis kalnā, aicināja pie sevis tos, kurus pats vēlējās; un tie pienāca pie Viņa. |
14 |
Un Viņš iecēla divpadsmit, lai tie ar Viņu būtu un lai sūtītu tos sludināt. |
15 |
Un Viņš tiem deva varu dziedināt slimības un izdzīt ļaunos garus. |
16 |
Un Sīmanim Viņš pielika vārdu Pēteris; |
17 |
Un Jēkabu, Zebedeja dēlu, un Jāni, Jēkaba brāli, un pielika viņiem vārdu Boanerges, tas ir, pērkona dēli; |
18 |
Un Andreju, un Filipu, un Bērtuli, un Mateju, un Tomu, un Jēkabu, Alfeja dēlu, un Tadeju, un Sīmani Kanānieti. |
19 |
Un Jūdasu Iskariotu, kas Viņu arī nodeva. |
20 |
Un viņi atnāk mājās; un daudz ļaužu atkal sapulcējās, tā ka viņi nevarēja pat maizi ēst. |
21 |
Un kad Viņa piederīgie to dzirdēja, tie izgāja Viņu aizturēt, jo tie sacīja: Viņš kļuvis bezprātīgs. |
22 |
Un rakstu mācītāji, kas bija atnākuši no Jeruzalemes, sacīja, ka Viņā Belcebuls un ka ļaunos garus Viņš izdzen ar velnu virsnieka spēku. |
23 |
Un tos kopā sasaucis, Viņš sacīja tiem līdzībās: kā sātans var sātanu izdzīt? |
24 |
Un ja valsts savā iekšienē sašķeļas, tad tāda valsts nevar pastāvēt. |
25 |
Un ja kāds nams pret sevi pašu nāk naidā, tāds nams nevar pastāvēt. |
26 |
Ja nu sātans celsies pret sevi pašu, tad viņā notiek šķelšanās; un viņš nevar pastāvēt, bet viņam ir gals klāt. |
27 |
Neviens nespēj, spēcīgā namā iegājis, tā rīkus laupīt, pirms nebūs stiprais saistīts; un tad viņš tā namu izlaupīs. |
28 |
Patiesi es jums saku, ka cilvēku bērniem visi grēki un zaimi, ar kādiem ir zaimojuši, tiks piedoti, |
29 |
Bet kas zaimo Svēto Garu, tas piedošanu ne mūžam nedabūs, bet pelnīs mūžīgo grēku. |
30 |
Jo viņi sacīja: Viņā ir nešķīstais gars. |
31 |
Un atnāca Viņa māte un brāļi; un tie, ārā stāvēdami, sūtīja pie Viņa un aicināja Viņu. |
32 |
Un ļaudis sēdēja ap Viņu un sacīja Viņam: Lūk, Tava māte un Tavi brāļi ārā meklē Tevi. |
33 |
Un Viņš tiem atbildēja un sacīja: Kas ir mana māte un mani brāļi? |
34 |
Un Viņš visapkārt uzlūkoja tos, kas ap Viņu sēdēja, un sacīja: Lūk, mana māte un mani brāļi! |
35 |
Jo, kas pilda Dieva prātu, tas ir mans brālis un mana māsa, un māte. |
-
Skip These Ads
