| Chapter 27 |
1 |
Bet rīta agrumā visi augstie priesteri un tautas vecākie apspriedās par Jēzu, lai Viņu nodotu nāvei. |
2 |
Un tie, saistījuši Viņu, aizveda un nodeva zemes pārvaldniekam Poncijam Pilātam. |
3 |
Tad Jūdass, Viņa nodevējs, redzēdams, ka Viņš notiesāts, žēluma pamudināts, aiznesa trīsdesmit sudraba gabalus augstajiem priesteriem |
4 |
Un sacīja: Es esmu grēkojis, nododams nevainīgas asinis. Bet tie sacīja: Kāda mums daļa? Skaties pats! |
5 |
Un viņš, nometis sudraba gabalus svētnīcā, aizgāja un pakārās cilpā. |
6 |
Bet augstie priesteri paņēma sudraba gabalus un sacīja: Nav brīv tos mest upurlādē, jo tā ir asins nauda. |
7 |
Un apspriedušies viņi nopirka par tiem podnieka tīrumu svešinieku kapsētai. |
8 |
Tāpēc šis tīrums līdz šai dienai saucas Hakeldama, tas ir, asins tīrums. |
9 |
Tā piepildījās pravieša Jeremija sludinājums, kas saka: Un tie saņēma trīsdesmit sudraba gabalus, novērtētā maksu, kādu Izraēļa dēli bija noteikuši, |
10 |
Un atdeva tos par podnieka tīrumu, kā Kungs man pavēlējis. |
11 |
Bet Jēzus nostājās zemes pārvaldnieka priekšā; un pārvaldnieks Viņam jautāja, sacīdams: Vai Tu esi jūdu ķēniņš? Jēzus viņam atbildēja: Tu to saki. |
12 |
Un kad augstie priesteri un vecākie Viņu apsūdzēja, Viņš nekā neatbildēja. |
13 |
Tad Pilāts sacīja Viņam: Vai Tu nedzirdi, cik smagu liecību viņi nodod pret Tevi? |
14 |
Un Viņš tam neatbildēja ne uz vienu vārdu, tā ka pārvaldnieks ļoti brīnījās. |
15 |
Bet augstos svētkos zemes pārvaldnieks mēdza atbrīvot vienu cietumnieku, kuru viņi vēlējās. |
16 |
Bet tanī laikā viņam bija sevišķi ļaunas slavas cietumnieks, vārdā Baraba. |
17 |
Un kad viņi bija sapulcējušies, Pilāts sacīja tiem: Kuru jūs gribat, lai es jums atlaižu, Barabu vai Jēzu, kuru sauc Kristus? |
18 |
Jo viņš zināja, ka tie skaudības dēļ Viņu bija nodevuši. |
19 |
Bet kad viņš sēdēja soģa krēslā, viņa sieva sūtīja pie tā, sacīdama: Neaiztiec šo Taisnīgo, jo es šodien sapnī Viņa dēļ daudz cietu! |
20 |
Bet augstie priesteri un vecākie pamudināja tautu, lai tā pieprasa Barabu, bet Jēzu nogalina. |
21 |
Un zemes pārvaldnieks atbildēja un sacīja viņiem: Kuru no šiem diviem gribat, lai es jums atlaižu? Bet viņi sacīja: Barabu. |
22 |
Pilāts viņiem sacīja: Ko tad man darīt ar Jēzu, kas saucas Kristus? |
23 |
Visi viņi sacīja: Sist Viņu krustā! Zemes pārvaldnieks viņiem sacīja: Ko tad Viņš ļaunu darījis? Bet viņi vēl skaļāk kliedza un sacīja: Sist Viņu krustā! |
24 |
Bet Pilāts, redzēdams to, ka viņš nekā nepanāk, bet troksnis pavairojas, ņēma ūdeni, mazgāja rokas tautas priekšā, sacīdams: Es esmu nevainīgs pie šī Taisnīgā asinīm. Skatieties paši! |
25 |
Un visi ļaudis atbildēja un sacīja: Viņa asinis lai nāk pār mums un pār mūsu bērniem. |
26 |
Tad viņš tiem atlaida Barabu, bet Jēzu, šaustītu, nodeva tiem, lai Viņu sit krustā. |
27 |
Tad pārvaldnieka kareivji ņēma Jēzu tiesas namā un sapulcināja pie Viņa visu pulku. |
28 |
Un tie, izģērbuši Viņu, apvilka Viņam purpura mēteli. |
29 |
Un tie, nopinuši kroni no ērkšķiem, lika to Viņam galvā un niedri Viņa labajā rokā. Un tie, Viņa priekšā ceļos mezdamies, izsmēja Viņu, sacīdami: Esi sveicināts, jūdu ķēniņ! |
30 |
Un tie spļāva uz Viņu, paņēma niedri un sita Viņam pa galvu. |
31 |
Un tie, kad bija Viņu izsmējuši, novilka Viņam mēteli un ietērpa Viņu Viņa paša drēbēs un aizveda, lai Viņu sistu krustā. |
32 |
Bet izgājuši, viņi sastapa cilvēku no Kirēnes, vārdā Sīmani; tie piespieda šo nest Viņa krustu. |
33 |
Un viņi nonāca tai vietā, ko sauc par Golgātu, tas ir, Kalvārijas vietu. |
34 |
Un tie Viņam deva dzert vīnu, sajauktu ar žulti. Un Viņš, baudījis, negribēja to dzert. |
35 |
Bet kad tie bija Viņu krustā piesituši, tie lozējot izdalīja Viņa drēbes, lai izpildītos pravieša priekšsludinājums, kas saka: Viņi izdalīja manas drēbes un par maniem svārkiem meta kauliņus. |
36 |
Un tie sēdēja un apsargāja Viņu. |
37 |
Un virs Viņa galvas tie uzlika Viņa vainas uzrakstu: Šis ir Jēzus, jūdu ķēniņš. |
38 |
Tad divi slepkavas reizē ar Viņu tika sisti krustā: viens pa labi, otrs pa kreisi. |
39 |
Bet garāmgājēji zaimoja Viņu, galvas kratīdami, |
40 |
Un sacīja: Tu, kas noplēs Dieva svētnīcu un to trijās dienās atkal uzcel, atpestī pats sevi! Ja Tu esi Dieva Dēls, nokāp no krusta! |
41 |
Tāpat augstie priesteri ar rakstu mācītājiem un vecākie izsmiedami sacīja: |
42 |
Citiem Viņš palīdzēja, pats sev nevar palīdzēt. Ja Viņš ir Izraēļa ķēniņš, lai nokāpj tagad no krusta, un mēs ticēsim Viņam. |
43 |
Viņš paļāvās uz Dievu, lai tagad glābj, ja Viņš to vēlas, jo Viņš sacījis: Es esmu Dieva Dēls. |
44 |
Bet arī slepkavas, kas līdz ar Viņu bija krustos piesisti, tāpat nievāja Viņu. |
45 |
Bet no sestās stundas tumsa iestājās pār visu zemi līdz pat devītajai stundai. |
46 |
Bet ap devīto stundu Jēzus sauca stiprā balsī, sacīdams: Eli, Eli, lema sabahtani? Tas ir: Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani atstāji? |
47 |
Bet daži, kas tur stāvēja, to dzirdēdami, teica: Viņš sauc Eliju. |
48 |
Un tūdaļ viens no tiem aizskrēja, paņēma sūkli, piesūcināja to etiķī, uzsprauda niedrē un deva Viņam dzert. |
49 |
Bet citi sacīja: Pagaidi, redzēsim, vai Elijs nāks Viņu glābt. |
50 |
Bet Jēzus atkal sauca skaļā balsī un atdeva savu garu. |
51 |
Un, lūk, svētnīcas priekškars pārplīsa divās daļās no augšas līdz apakšai, un zeme trīcēja, un klintis plīsa, |
52 |
Un kapi atvērās, un daudz svēto miesas, kas dusēja, uzcēlās no miroņiem. |
53 |
Un pēc Viņa augšāmcelšanās tie izgāja no kapiem, nāca svētajā pilsētā un parādījās daudziem. |
54 |
Bet virsnieks un tie, kas ar Viņu bija, sargāja Jēzu un, redzēdami zemestrīci un visu, kas notika, ļoti izbijās un sacīja: Patiesi, Viņš bija Dieva Dēls. |
55 |
Bet tur bija daudz sieviešu no tālienes, kas pavadīja Jēzu no Galilejas un kalpoja Viņam. |
56 |
Starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba un Jāzepa māte, un Zebedeja dēlu māte. |
57 |
Bet vakaram iestājoties, nāca kāds bagāts cilvēks no Arimatejas, vārdā Jāzeps, kas arī bija Jēzus māceklis. |
58 |
Viņš aizgāja pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas. Tad Pilāts pavēlēja miesas atdot. |
59 |
Un kad Jāzeps saņēma miesas, viņš ietina tās tīrā audeklā. |
60 |
Un viņš ielika tās savā jaunajā kapā, ko bija izcirtis klintī. Un viņš, pievēlis kapa durvīm lielu akmeni, aizgāja. |
61 |
Bet tur bija Marija Magdalēna un otra Marija; viņas sēdēja iepretim kapam. |
62 |
Bet otrā dienā, kas ir pēc sataisīšanās dienas, augstie priesteri un farizeji sapulcējās pie Pilāta |
63 |
Un sacīja: Kungs, mēs atminējāmies, ka šis viltnieks, vēl dzīvs būdams, sacīja: Pēc trim dienām es augšāmcelšos. |
64 |
Tāpēc pavēli apsargāt kapu līdz trešajai dienai, ka kādreiz neatnāk Viņa mācekļi un nenozog Viņu, un nepasaka tautai: Viņš uzcēlies no miroņiem. Tad pēdējā viltība būtu lielāka nekā pirmā. |
65 |
Pilāts viņiem atbildēja: Ņemiet sardzi, ejiet un apsargājiet, kā zināt! |
66 |
Un viņi aizgāja, pielika kapam sardzi un apzīmogoja akmeni. |
-
Skip These Ads
