| Chapter 22 |
1 |
Un Jēzus atbildēja un atkal runāja viņiem līdzībās, sacīdams: |
2 |
Debesvalstība pielīdzināma cilvēkam, ķēniņam, kas savam dēlam sarīkoja kāzas. |
3 |
Un viņš izsūtīja savus kalpus aicināt ielūgtos kāzās, bet tie negribēja nākt. |
4 |
Viņš atkal sūtīja citus kalpus un teica: Sakiet ielūgtajiem: lūk, es esmu savu mielastu sagatavojis, mani vērši un barotie lopi ir nokauti, un viss sagatavots, nāciet kāzās! |
5 |
Bet viņi, neievērodami to, aizgāja cits uz savu saimniecību, bet cits savā tirdzniecībā. |
6 |
Bet pārējie satvēra viņa kalpus, nonicināja tos un nonāvēja. |
7 |
Bet, kad ķēniņš to dzirdēja, viņš sadusmojās, un nosūtījis savu karaspēku, nonāvēja šos slepkavas un nodedzināja viņu pilsētu. |
8 |
Tad viņš sacīja saviem kalpiem: Kāzas gan sarīkotas, bet tie, kas bija aicināti, nebija cienīgi. |
9 |
Tāpēc izejiet krustceļos un aiciniet kāzās, ko vien atradīsiet! |
10 |
Un viņa kalpi izgāja uz lielceļiem un saaicināja visus, kādus atrada: ļaunus un labus; un kāzu nams pildījās viesiem. |
11 |
Bet ķēniņš ienāca aplūkot viesus un ieraudzīja cilvēku, kas nebija tērpies kāzu drānās. |
12 |
Un viņš sacīja tam: Draugs, kā tu šeit ienāci, nebūdams kāzu drānās? Bet tas cieta klusu. |
13 |
Tad ķēniņš sacīja kalpiem: Sasieniet viņam rokas un kājas, metiet viņu ārējā tumsā! Tur būs raudāšana un zobu griešana. |
14 |
Jo aicināto ir daudz, bet maz izredzēto. |
15 |
Tad farizeji aizgāja un apspriedās, kā notvert Viņu vārdos. |
16 |
Un tie sūtīja savus mācekļus ar herodiešiem pie Viņa, sacīdami: Mācītāj, mēs zinām, ka Tu esi patiess, ka Tu Dieva ceļu patiesībā māci un ka Tu neraugies ne uz ko, jo Tu neskaties uz cilvēka personu. |
17 |
Tāpēc saki mums: kā Tev šķiet? Vai atļauts ķeizaram maksāt nodokļus, vai nē? |
18 |
Bet Jēzus, pazīdams viņu viltību, sacīja: Kāpēc jūs, liekuļi, mani kārdināt? |
19 |
Parādiet man nodevu naudu! Un tie atnesa Viņam dēnāriju. |
20 |
Un Jēzus sacīja viņiem: Kā šis attēls un uzraksts? |
21 |
Viņi sacīja: Ķeizara! Tad Viņš tiem sacīja: Tad atdodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder! |
22 |
Un kad viņi to dzirdēja, tie brīnījās, atstāja Viņu un aizgāja. |
23 |
Tanī dienā atnāca pie Viņa saduceji, kas māca, ka augšāmcelšanās neesot, un jautāja Viņam, |
24 |
Sacīdami: Mācītāj, Mozus teicis: ja kas nomirst bez bērniem, tad lai viņa brālis precē tā sievu un rada savam brālim pēcnācējus! |
25 |
Bet bija pie mums septiņi brāļi; pirmais apprecēja sievu un nomira; un tā kā tam nebija bērnu, viņš atstāja savu sievu savam brālim. |
26 |
Tāpat otrs un trešais līdz pat septītajam. |
27 |
Un beidzot pēc viņiem visiem nomira arī sieva. |
28 |
Tad kuram no septiņiem šī sieva piederēs pēc augšāmcelšanās, jo viņa visiem piederējusi? |
29 |
Bet Jēzus atbildēja un sacīja viņiem: Jūs maldāties, nesaprazdami Rakstus, nedz arī Dieva spēku. |
30 |
Jo pēc augšāmcelšanās ne precējas, ne tiek precēti, bet visi būs kā Dieva eņģeļi debesīs. |
31 |
Bet vai jūs neesat lasījuši par miroņu augšāmcelšanos, ko Dievs teicis, kas jums saka: |
32 |
Es esmu Ābrahama Dievs un Īzāka Dievs, un Jēkaba Dievs. Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs. |
33 |
Un ļaudis, to dzirdēdami, brīnījās par Viņa mācību. |
34 |
Bet kad farizeji izdzirda, ka Viņš saducejiem muti aizdarījis, tie sapulcējās kopā. |
35 |
Un viens no tiem, bauslības mācītājs, kārdinādams Viņu, jautāja: |
36 |
Mācītāj, kurš lielākais bauslis likumā? |
37 |
Jēzus sacīja viņam: Mīli Dievu savu Kungu no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un no visa sava prāta! |
38 |
Šis ir lielākais un pirmais bauslis! |
39 |
Bet otrs tam līdzīgs: mīli savu tuvāko kā sevi pašu! |
40 |
Šajos divos baušļos ietverta visa bauslība un pravieši. |
41 |
Bet kad farizeji bija sanākuši, Jēzus jautāja viņiem, |
42 |
Sacīdams: Kā jums šķiet, kas ir Kristus? Kā dēls Viņš ir? Viņi atbildēja: Dāvida. |
43 |
Viņš sacīja tiem: Kā tad Dāvids garā sauc Viņu par Kungu, sacīdams tā: |
44 |
Kungs sacīja manam Kungam: Sēdies pie manas labās rokas, iekams es lieku Tavus ienaidniekus par paklāju Tavām kājām. |
45 |
Bet ja Dāvids sauc Viņu par Kungu, kā tad Viņš ir tā dēls? |
46 |
Un neviens nevarēja Viņam ne vārda atbildēt; un no šīs dienas neviens neuzdrošinājās Viņam vairs jautāt. |
-
Skip These Ads
