| Chapter 9 |
1 |
Un Viņš, iekāpis laivā, pārcēlās pāri un ieradās savā pilsētā. |
2 |
Un, lūk, pie Viņa atnesa paralizēto, kas gulēja gultā. Un Jēzus, redzēdams viņu ticību, sacīja paralizētajam: Uzticies, dēls, tavi grēki tev piedoti! |
3 |
Bet, lūk, daži no rakstu mācītājiem paši sevī domāja: Šis zaimo Dievu. |
4 |
Kad Jēzus redzēja to domas, Viņš sacīja: Ko jūs domājat ļaunu savās sirdīs? |
5 |
Ko vieglāk pateikt: tavi grēki tev piedoti, vai sacīt: celies un staigā? |
6 |
Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot, - tad Viņš sacīja paralizētajam: Celies, ņem savu gultu un ej savās mājās! |
7 |
Un viņš cēlās un gāja savās mājās. |
8 |
Ļaudis, redzot to, nobijās un godināja Dievu, kas tādu varu devis cilvēkiem. |
9 |
Un kad Jēzus no turienes gāja tālāk, Viņš redzēja cilvēku, Mateju vārdā, sēžot muitnīcā. Un Viņš sacīja tam: Seko man! Un tas uzcēlies sekoja Viņam. |
10 |
Un notika, kad Viņš atradās mājā pie galda, lūk, daudzi muitnieki un grēcinieki nāca un novietojās kopā ar Jēzu un Viņa mācekļiem. |
11 |
Farizeji, to redzēdami, sacīja Viņa mācekļiem: Kāpēc jūsu Mācītājs ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem? |
12 |
To redzot, Jēzus sacīja: Veseliem nav vajadzīgs ārsts, bet gan slimiem. |
13 |
Ejiet un mācieties saprast, ko tas nozīmē: Es vēlos žēlsirdību, bet ne upuri! Es neesmu nācis aicināt taisnīgos, bet gan grēciniekus. |
14 |
Tad atnāca Jāņa mācekļi pie Viņa un jautāja: Kāpēc mēs un farizeji bieži gavējam, bet Tavi mācekļi negavē? |
15 |
Un Jēzus sacīja viņiem: Vai var kāzu viesi būt noskumuši, kamēr līgavainis ir pie viņiem? Bet nāks dienas, kad līgavaini atraus no viņiem; tad viņi gavēs. |
16 |
Neviens neliek jaunas drānas ielāpu uz vecām drēbēm, jo tas drēbēs izplīsīs visā savā platumā, un plīsums būs vēl sliktāks. |
17 |
Arī jaunu vīnu nelej vecos maisos, citādi maisi pārplīsīs; un vīns izlīs, un maisi ies bojā. Bet jaunu vīnu lej jaunos maisos, tad abi uzglabāsies. |
18 |
Kamēr Viņš to runāja tiem, lūk, kāds priekšnieks atnāca un pielūdza Viņu, sacīdams: Kungs, mana meita tikko nomira, bet nāc, uzliec viņai savu roku, un tā dzīvos! |
19 |
Un Jēzus uzcēlies sekoja viņam kopā ar saviem mācekļiem. |
20 |
Un, lūk, sieviete, kas divpadsmit gadus slimoja ar asins noplūšanu, no mugurpuses pienāca un pieskārās Viņa drēbju vīlei. |
21 |
Jo viņa sacīja sevī: Ja tikai es pieskaršos Viņa drēbēm, es kļūšu vesela. |
22 |
Bet Jēzus, atgriezies un ieraudzījis viņu, sacīja: Uzticies, meita, tava ticība tevi izdziedināja! Un no šī brīža sieviete kļuva vesela. |
23 |
Un kad Jēzus atnāca priekšnieka mājā un redzēja stabulnieku un trokšņotāju pūli, Viņš sacīja: |
24 |
Atkāpieties, jo meitiņa nav mirusi, bet guļ! Un tie Viņu izsmēja. |
25 |
Un kad pūlis bija izdzīts, Viņš iegāja un saņēma viņas roku, un meitiņa uzcēlās. |
26 |
Un šī ziņa izplatījās visā tanī zemē. |
27 |
Un kad Jēzus no turienes gāja tālāk, Viņam sekoja divi aklie, saukdami un sacīdami: Dāvida Dēls, apžēlojies par mums! |
28 |
Bet tiklīdz Viņš bija atnācis mājās, aklie piegāja pie Viņa. Un Jēzus sacīja viņiem: Vai jūs ticat, ka es varu jums līdzēt? Tie atbildēja: Jā gan, Kungs! |
29 |
Tad Viņš skāra to acis, sacīdams: Kā jūs ticējāt, tā jums lai notiek! |
30 |
Un viņu acis atvērās; un Jēzus viņiem piekodināja, sacīdams: Lūkojiet, ka neviens to nezinātu! |
31 |
Bet tie aizgājuši godināja Viņu visā tanī apkārtnē. |
32 |
Kad tie bija aizgājuši, lūk, atnesa vienu mēmu, ļaunā gara apsēstu cilvēku. |
33 |
Kad ļaunais gars bija izdzīts, mēmais sāka runāt, bet ļaudis brīnījās, sacīdami: Nekad vēl Izraēlī nav bijusi tāda parādība. |
34 |
Bet farizeji sacīja: Ar velnu virsnieka spēku Viņš izdzen ļaunos garus. |
35 |
Un Jēzus apstaigāja visas pilsētas un miestus, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams valstības evaņģēliju, un dziedinādams katru slimību un katru vājību. |
36 |
Bet, redzot ļaudis, Viņam kļuva to žēl, jo viņi bija apspiesti kā avis, kam nav gana. |
37 |
Tad Viņš sacīja saviem mācekļiem: Pļauja gan liela, bet strādnieku maz. |
38 |
Tāpēc lūdziet pļaujas Kungu, lai Viņš sūta strādniekus savā pļaujā! |
-
Skip These Ads
